Sākums / Norises / 2010

VĒLREIZ PAR SEMINĀRU KOŠRAGĀ

Valts Ernštreits, Līvõ Kultūr sidām valdes loceklis

07/01/2010

Izskatās, ka raksts KOŠRAGĀ NOTIKS SEMINĀRS PAR LĪBIEŠU VALODU ir samulsinājis portāla lasītājus, kā arī Līvu fonda valdes priekšsēdētāju Dāvi Staltu, kurš, vērtējot gaidāmo pasākumu, konstatē: „Ļoti žēl, ka tik stratēģiski svarīgas lietas tiek plānotas tā, kā tiek plānotas, turklāt Līvu fonds nav ielikts kā ceturtā organizācija 2010.gada lietu plānošanā. To protams nevar pārmest, taču no kopīgi uzsāktā pozitīvā darba uzrāviena bilances, kas bija vērojama sākotnējā Līvō Kultūr sidām un Līvu Fonda sadarbībā, šis ievērojami izlec” (pilnu tekstu sk. šeit). Šinī sakarībā nepieciešams papildu komentārs.

Šis pasākums NAV valodas nometne. Tas ir Tartu Universitātes iniciēts darba seminārs par lībiešu valodas jautājumiem, un to pilnībā finansē Tartu Universitāte, nosakot dalībnieku daudzumu (t.i., pieejamās vietas) un tā norises mērķus un gaitu. Vienīgā atšķirība no citiem līdzīgiem semināriem ir tā, ka tā norise plānota iespēju robežās lībiešu valodā.

Košraga seminārs būtībā ir triju ilgstošu partnerorganizāciju – Līvõ Kultūr sidām, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Tartu Universitātes – kopīga valžu sēde (Tartu Universitāti pārstāv Igauņu un somugru valodu nodaļas vadība un mācībspēki).

Valts ErnÅ¡treits (Zane ErnÅ¡treite)Tieši tādas pašas kopīgas valdes sēdes ir notikušas Līvõ Kultūr sidām un Līvu fondam (nepiedaloties Starptautiskajai lībiešu draugu biedrībai un Līvu Savienībai), Līvu fondam un Līvu Savienībai (nepiedaloties Starptautiskajai lībiešu draugu biedrībai un Līvõ Kultūr sidām), tāpēc jebkādi apgalvojumi, ka sadarbība starp LKS un LF būtu apstājusies, “sadarbības bilance pēkšņi vairs nebūtu pozitīva” vai tamlīdzīgi, ir pilnīgi nevietā. Tieši otrādi – kā jau rakstīju pirmajā rakstā par semināru – man ir prieks, ka arī LF pārstāvji piedalīsies šajā seminārā, lai gan tiešā veidā šajos apspriežamajos projektos LF patlaban nav iesaistīts. Un tas, man šķiet, ir pozitīvs piemērs tam, kā atrast iespēju, lai nodrošinātu koordināciju starp visām lībiešu organizācijām.

Lai izbeigtu neskaidrības un labāk izprastu semināra būtību, sniegšu ieskatu seminārā apspriežamo tēmu lokā. Tātad – Košragā paredzēts izskatīt ar patlaban triju organizāciju kopīgi īstenojamajiem projektiem saistītos jautājumus un iespējamos kopīgos papildu projektus 2010. gadam. Te būs apskatāmo  jautājumu saraksts.

Līvõ Kultūr sidām vienmēr ir bijis atvērts sadarbībai un sadarbojies ar VISĀM organizācijām, kas nodarbojas ar lībiešu jautājumiem, it īpaši ar mūsu pastāvīgajiem partneriem – Starptautisko lībiešu draugu biedrību, ar kuru esam strādājuši roku rokā jau no tās dibināšanas, un Tartu Universitāti, kas ir lielākā lībiešu valodas pētniecības iestādes pasaulē.

Atgādināšu, ka diemžēl nevienai citai lībiešu organizācijai aktīva sadarbība ar šīm abām organizācijām līdz šim nav izveidojusies, lai gan no abām šāda iniciatīva ir bijusi vairākkārt.Man kā Līvõ Kultūr sidām valdes loceklim ir žēl, ka vismaz Starptautiskās lībiešu draugu biedrības pārstāvji sistemātiski netiek iesaistīti ar aktuālajām lībiešu lietām, piemēram, Lībiešu tautas nama nākotni, saistīto jautājumu risināšanā.

Līvõ Kultūr sidām vienmēr atbalsta labas idejas un cenšas piesaistīt aktīvus, zinātkārus un zinošus cilvēkus.Tieši tādēļ pēc mūsu organizācijas iniciatīvas tika radīta iespēja šajā seminārā piedalīties vēl diviem cilvēkiem, kuri visaktīvāk iesaistījušies LKS, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Tartu Universitātes kopīgā projekta – livones.lv otrās kārtas – attīstībā un semināra organizētāji atrada iespēju nodrošināt papildu finansējumu. Un es patiešām priecājos, ka viņiem tiks iespēja izmantot apgrūtās lībiešu valodas zināšanas aktīvā saziņā un uzdot interesējošos jautājumus par lībiešu valodu. Tas arī ir portāla livones.lv otrās kārtas izstrādes mērķis.

Kā cilvēks, kurš visai pamatīgi bijis iesaistīts livones.lv otrās kārtas izstrādē, es būtu priecājies, ja konkurence uz šīm vietām būtu lielāka, tāpat kā sarunu istabas dalībnieku un citu portāla iespēju aktīvo lietotāju skaits. Tagad, iespējams, portāla tālākajā attīstībā būs nepieciešams veikt korekcijas, par ko seminārā arī runāsim.

Atgādināšu, ka šīs trīs organizācijas – LKS, Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Tartu Universitāte – ir aktīvi sadarbojušās jau vairāk nekā desmit gadu garumā dažādu ar lībiešiem saistītu projektu īstenošanā. Svarīgākie no tiem – Valsts programmas “Lībieši Latvijā” izveide (pretēji Līvu savienības iecerēm un sākotnējai pretdarbībai), Lībiešu valodas arhīva projekts, lībiešu valodas normēšanas jautājumu risināšana, portāls livones.lv un daudzi jo daudzi citi.